Rūsa
85 languages
- Afrikaans
- aragonés
- armãneashti
- azərbaycanca
- Bahasa Indonesia
- Bahasa Melayu
- Banjar
- Bikol Central
- català
- čeština
- Cymraeg
- dansk
- Deutsch
- eesti
- English
- español
- Esperanto
- euskara
- føroyskt
- français
- Frysk
- Gaeilge
- galego
- Gĩkũyũ
- Ido
- íslenska
- italiano
- kurdî
- Latina
- Lëtzebuergesch
- magyar
- Malagasy
- Napulitano
- Nederlands
- norsk bokmål
- norsk nynorsk
- occitan
- oʻzbekcha / ўзбекча
- polski
- português
- română
- shqip
- Simple English
- slovenčina
- Soomaaliga
- Sunda
- suomi
- svenska
- Tagalog
- Taqbaylit
- Tiếng Việt
- Türkçe
- Ελληνικά
- авар
- беларуская
- български
- македонски
- русский
- српски / srpski
- тыва дыл
- українська
- чӑвашла
- עברית
- اردو
- العربية
- پنجابی
- تۆرکجه
- سنڌي
- فارسی
- کوردی
- ܐܪܡܝܐ
- नेपाली
- हिन्दी
- ગુજરાતી
- தமிழ்
- ಕನ್ನಡ
- ไทย
- 한국어
- 中文
- 吴语
- 文言
- 日本語
- 粵語
- 贛語
- 閩東語 / Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄
From WikiRecord, the encyclopedia of everything · from the Latvian Wikipedia
Rūsa ir sarkanīgs dzelzs oksīds, kas veidojas dzelzs korozijas rezultātā, reakcijā starp dzelzi un gaisa skābekli ūdens vai gaisa mitruma klātbūtnē. Rūsa galvenokārt sastāv no hidratēta dzelzs(III) oksīda (Fe2O3·nH2O) un dzelzs(III) oksohidroksīda (FeO(OH) vai hidratētā forma Fe(OH)3 jeb dzelzs(III) hidroksīds). Dzelzs korodēšanu un rūsas veidošanos sauc par rūsēšanu. Rūsa ir trausla un tās veidošanās pavājina metālu un izraisa paātrinātu dzelzs izstrādājumu nolietošanos. Rūsa arī neaizsargā metālu no turpmākas korodēšanas, atšķirībā no, piemēram, alumīnija oksīda veidošanās uz alumīnija.
Lai gan arī ar citiem metāliem var notikt līdzīgi korozijas procesi, tomēr tos parasti nesauc par rūsēšanu.
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |